A thing of beauty is a joy forever.

Valid XHTML 1.0 Strict

Rose are red, violets are...
Another Spring Flower... Jaunumi

Here is a place you can put some news and other information if you wish.


Saites
vvvvvv
xxxxx

Zāļu tējas

Āboliņš - Sarkanais /Trifolium pratense/ - Tauriņziežu dzimtas āboliņu ģintī ir apmēram 200 - 300 sugu. Latvijā sastopamas 20 sugas. Āboliņi ir izplatīti visos kontinentos, bet galvenokārt ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu zonā. Šis augs bieži sastopams pļavās, laukos, mežmalās. Tas ir divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kas aug it kā krūmveidā un tam ir 2-5 pacili 15 - 60 augsti zari, jo centrālais stumbrs neattīstās. Zari ar atstāvošiem matiņiem, uz lapām bieži sastopami bālgani plankumiņi. Pielapes ir smailas. Ziedi 1,1 - 1,4 cm gari blīvās galviņās, vainags sārts vai violeti sārts. Zied no jūnija līdz pat septembrim. Sēklas ( 1-2 ) dzeltenas vai violetas. Tautas medicīnā izmanto sarkanā āboliņa ziedus, ziedu galviņas un lakstu galotnītes ar ziedu galviņām, uzturā izmanto arī lapas. Ziedus ievāc sausā laikā pēc rasas nožūšanas auga pilnziedu periodā. Ievāc vai nu visu galviņu, vai arī tos noplūc no galviņas atsevišķi, bez lapām un citām augu daļām. Lakstus ievāc līdz 15 cm garus ar ziedu galviņām auga ziedēšanas laikā. Ievāktos ziedus nesaspiežot irdeni saliek grozos, tad nekavējoties izber plānā slānī un žāvē vējainā, noēnotā vietā vai kaltēs 40 - 70oC temperatūrā ar labu ventilāciju. Žāvēšanas laikā drogu pārcilājot samaisa. Jaraugās lai nepāržūtu, jo tad viegli sabirst. Uzglabā audekla vai papīra maisos vai ar pergamentpapīru izklātās aizvākotās kastēs, sargājot no mitruma un saules gaismas. Droga sastāv no 1,5 - 2 cm garām ziedu galviņām vai atsevišķiem ziediem. Ziedu vainaga krāsa ir brūngansārta, kausiņa - zaļgana vai brūngana. Smarža - medaina, garša - saldena, mazliet savelkoša. Lakstos atrastas dažādas sastāvvielas: ēteriskā eļļa, flavonoīdi, izoflavons genisteīns /visvairāk lapās/ ar estrogēnu / darbojas kā sieviešu dzimumhormoni/ iedarbību, izraisa dzemdes hiperplāziju. Austrālijā pierādīts, ka āboliņa ganībās aitām samazinās auglība. Vēl atrasti polisaharīdi / gļotvielas /, cukuri, vitamīni C, B, E, K, karotīni, slāpekli saturoši savienojumi, saponīni, kumarīni /salda smarža/. Ziedos ir flavonoīdi, antociāni, ēteriskā eļļa, miecvielas un citi savienojumi. Polisaharīdi, daži flavonoīdi darbojas pretaterosklerotiski, neļauj uzkrāties asinīs un asinsvados holesterīnam, veicina slāpekļa vielmaiņas produktu izvadi ar urīnu. Polisaharīdi ar lielu molekulmasu paaugstina organisma izturību pret infekcijas slimībām. Pierādīts, ka tie kavē ļaundabīgo audzēju attīstību. Saponīni, kumarīni, ēteriskā eļļa un citas vielas sekmē atkrēpošanu, veicina diurēzi, stimulē žults ekskrēciju, tām ir pretiekaisuma un sāpes mazinoša iedarbība. No auga saknēm iegūtajai vielai trifolizīnam ir pretsēnīšu aktivitāte.

 

Alteja /Althaea officinalis/ - Alteju saknes izmanto galvenokārt tajās esošo gļotvielu dēļ, jo gļotvielas šķīst aukstā ūdenī un veido koloidālus šķīdumus ar sedzošu, mīkstinošu efektu. Šīs altejas sakņu īpašības izmanto atkrēpošanu veicinošās tējās sausa klepus gadījumā. Gļotvielu šķīdumi pasargā arī iekaisušas kuņģa gļotādas no kairinājuma, ja ir paaugstināts skābes saturs kuņģa sulā. Pasaulē pazīstamas 12 alteju sugas. Altejas ir malvu dzimtas viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi. Altejas sastopamas Viduseiropā, Rietumāzijā, Krievijas Eiropas daļā, Sibīrijas rietumos, Kaukāzā. Latvijā savvaļā tās nav sastopamas, bet kultivē iespējams ārstniecības un armēņu alteju. Medicīnā izmanto ārstniecības alteju un Armēnijas alteju. Ārstniecības alteja ir apmēram 1,5 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar labi attīstītu sakņu sistēmu. Stublājs stāvs, zarojas augšdaļā. Lapas pelēkzaļas, pamīšas, daivainas, apklātas ar matiņiem, 5-15 cm garas, ar robotu malu. Ziedi divdzimumu, bāli rožaini kārtni, pa nedaudziem augšējo lapu žāklēs, 2-3 cm gari. Zied no jūnija līdz septembrim. Augļi plakani, nierveida sēklu skaldaugļi. Latvijā altejas var audzēt kultūrā valganās, trūdvielām bagātās irdenās smilšainās augsnēs. Altejas pavairojamas ar sēklām, kuras maksimālo dīgtspēju sasniedz trešajā, ceturtajā gadā. Dīgtspējas palielināšanai sēklas ieteicams apstrādāt ar 0,07% giberelīna šķīdumu. Sēklas sēj agri pavasarī tieši laukā, vai audzē dēstus stādīšanai. Vispiemērotākās ir mitras smilšainas augsnes vai kūdrāji, dziļi sastrādāti, jo augiem ir garas saknes. Ja priekšaugiem nav dots organiskais mēslojums, tas jadod rudenī. Bez tam augiem ir jādod arī minerālmēsli. Izmanto saknes, rūpīgi attīra no augsnes, nogriež lakstus ar pamata pumpuru daļu, mazgā tekošā ūdenī un vītina. Kā drogu izmanto galvenokārt mizotas saknes. Mizo pēc sakņu mazgāšanas, lai gan vieglāk notīrīt sausas saknes. Saknēm mizu nokasa kā burkāniem ar nazi vai rīvi. Resnās saknes sagriež 2-4 daļās gareniski. Žāvē siltās, labi vēdināmās telpās. Saknes virsma un lūzums ir balts, šķiedrains, samitrinot ar ūdeni - gļotains. Drogai ir vāja īpatnēja smarža, saldi gļotaina garša. Drogas uzglabāšanas laiks 3 gadi. Altejas saknes izmanto plaši, ir atzītas tradicionālajā medicīnā. Altejas gļotas šķīst aukstā ūdenī, kuriem ir sedzoša, mīkstinoša, pretiekaisuma iedarbība, aizsargātas no tālākas kairinājuma iedarbības, uzlabojas slimnieku pašsajūta un uzlabojas bojāto gļotādu atjaunošanās, samazinās iekaisuma process. Gļotvielas aizsargā un mīkstina iekaisuma kārtiņu, piemēram, mutes, rīkles, gremošanas trakta gļotādām, sekmē atklepošanu, mazina klepus refleksus laringīta gadījumā, aizsargā gļotādas no kairinājuma gastrīta, čūlas slimības gadījumā, īpaši ja ir paaugstināts skābes daudzums kuņģa sulā, pret dažādu citu kairinošu faktoru ietekmi. Altejas gļotas izmanto arī garšas uzlabošanai, ārīgi - skalojumiem.

No altejas saknēm gatavo macerātu: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu sakņu uz 2 glāzēm vārīta auksta ūdens, ļauj ievilkties pa nakti 8-12 stundas, nokāš un izdzer vienā dienā vairākās reizēs augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai, īpaši, ja ir sauss klepus, aizsmakums; bronhiālās astmas, kā arī kuņģa un zarnu iekaisuma, gastrīta, čūlas slimības, urīnpūšļa iekaisuma, arī caurejas gadījumā. Ārīgi lieto mutes dobuma, smaganu, mandeļu iekaisuma skalošanai, acu kompresēm, klizmās, urīnceļu skalošanai. Kopā ar vīksnas vai gobas mizu apliekamajos vai ziedes veidā iekaisušu kāju stilbu čūlu ārstēšanai.

Britu farmakopeja ieteic altejas preparātus lietot 3x dienā, ņemot vienā reizē pa 2-5 g sakņu /1 tējkaroti līdz 1 ēdamkarotei/ uz 1 glāzi auksta vārīta ūdens, tikpat daudz - macerāta /uzlējuma/ pagatavošanai, šķidrā ekstrakta /1:1 ar 25% spirtu/ deva ir 2-5 ml , sīrupa 2-10 ml. Ārīgi ziedēm ņem 5% sakņu pulvera no ziedes pamatsastāvvielas. Lapas - lieto kā mīkstinātāju, atklepošanas, diurētisku, sedzošu līdzekli augšējiem elpceļiem, bronhīta, cistīta, uretrīta gadījumā ar urīnakmeņiem vai akmeņiem dažādos orgānos. Īpaši ieteicams elpceļu katara gadījumā, kas saistīts ar gremošanas orgānu darbības vājumu. Lapu pulveri kombinācijās ar lakricas saknēm un/vai māllēpes lapām lieto plaušu slimību ārstēšanai. Ārīgi sildošās vai sautējošās kompresēs un ziedēs kopā ar vīksnas, gobas mizas pulveri liek uz brūcēm, čūlām, ekzēmas un augoņu gadījumā. Alteju lapu preparātus lieto 3 reizes dienā Uzlējuma pagatavošanai ņem 2-5 g /1tējkarote līdz 1 ēdamkarotei/ uz 1 glāzi verdoša ūdens un to izdzer vienā reizē, šķidro ekstraktu /1:1 ar 25% spirtu/ lieto pa 2-5 ml, ziedi gatavo, ņemot 5% lapu pulvera no ziedes pamatsastāvvielas. Lieto kā mīkstinātāju, brūču dziedinātāju, kairinājuma mazināšanai. Izmanto gastrīta, kuņģa čūlu, enterīta, mutes dobuma iekaisuma ar kairinošu klepu ārstēšanai.

Līdzīgi izmanto altejas sakni un lapas arī tautas medicīnā, kā arī skalojumiem dzimumorgānu iekaisumu gadījumā, pret klepu, saaukstēšanos, rīkles skalošanai kopā ar salvijas lapām, pret mandeļu iekaisumu, drogas ņem vienādās daļās, bet iekšķīgi vienlaikus dzer sakņu un lapu uzlējumu pa 1 ēdamkarotei ik pēc 2 stundām kopā ar bišu medu. Tautas medicīnā izmanto arī altejas ziedus tējās, gatavo uzlējumus.

PS. Alteja ir viens no visvecākajiem ārstniecības augiem, to lietojuši senie grieķi un romieši. Viduslaikos to kultivēja visos aptieku un klosteru dārzos.

 

Ālante, helēniju /inula helenium/ - Ālante ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar matiņiem, zarainiem gumveida sakneņiem un gaļīgām saknēm. Stumbrs vienkāršs vai augšgalā zarots, 1-2 m augsts, pie pamatnes sarkanīgi brūns. Lapas lielas, 12-30 cm garas un 6-18 cm platas, olveida eliptiskas vai lancetiskas, apakšējās ar kātu, pārējās sēdošas, mala nevienādi zobaina. Ziedi dzelteni, 6-7 cm platos kurvīšos zaru galos. Zied jūlijā, augustā. Aug paretam savvaļā pļavās, krūmmalās, uzskatāma par dārzbēgli. Latvijā šo augu tagad kultivē, pavairojot ar sēklām vai sakneņu gabaliem, kuriem ir ziemojoši pumpuri. Sēklas izsēj agri pavasarī vai vēlu rudenī tieši laukā, vai audzē dēstus dobēs. Drogai saknes novāc rudenī, izrokot tās septembrī vai oktobrī, vai arī agri pavasarī /aprīlī pirms lapu plaukšanas/. Izraktos sakneņus ar saknēm rūpīgi attīra no augsnes, nogriež lakstus līdz saknenim un sīkās saknītes, tad tūlīt mazgā tekošā ūdenī, izgriež bojātās vietas, sasmalcina apmēram 1 cm garos gabaliņos, vītina nojumēs vai žāvē saulē vai mākslīgā siltumā. Žāvēšanas laikā pārcilājot samaisa. Droga sastāv no pelēcīgi brūnganiem dažāda lieluma un formas sakneņu un sakņu gabaliem, kas ir ļoti cieti. Uzglabā, iesaiņotus papīra, audekla maisos vai ar pergamentu noslēgtās kastēs. Derīguma laiks - 3 gadi. Garša - rūgta, vircota. Ālantes aktīvās vielas darbojas kā atkrēpošanas, pretklepus, sviedrējoši, diurētiski, baktericīdi līdzekļi, tās sekmē arī žults ekskrēciju. Ālantes preparātus lieto - bronhītu, bronhiālās astmas, plaušu tuberkulozes, kairinoša klepus gadījumā bērniem ar palielinātu sekrēciju, it īpaši kopā ar māllepes lapām, pelašķu ziediem un lakstiem. Preparātus lieto 3 reizes dienā. Novārījumam vai uzlējumam ņem 1,5-4 g sausu sakņu uz glāzi ūdens, šķidro ekstraktu /1:1 ar 25% spirtu/ lieto pa 1,5-4 ml vienā reizē. Ālantes rūgtvielas darbojas tonizējoši, šo drogu ieteic izmantot hroniska, ilgstoša, grūta astmatiska bronhiala katara, emfizēmiska bronhīta un vecu ļaužu hroniska klepus ar daudz gļotām gadījumā, it īpaši, ja tas saistīts arī ar ēstgribas traucējumiem. Ārste N. Kovaļeva iesaka ālantes saknes lietot maisījumos ar citām sakņu drogām locītavu slimību gadījumā. Ālantes saknes ietilpst daudzās kompleksās pretklepus tējās, piemēram, ālantes saknes, gaiļbiksīšu saknes un māllēpju lapas vienādās daļās.

Novārījumu gatavo, ņemot 2 tējkarotes šā maisījuma uz 1 tasi karsta ūdens, vāra ūdens peldē 5-10 minūtes, ļauj ievilkties 15 minūtes, nokāš un dzer 3 reizes dienā pa 1 tasei. Var gatavot arī šādu novārījumu: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu sausu sakņu aplej ar 0,5 l vārīta ūdens, vāra 10-12 minūtes, ļauj ievilkties 1-2 stundas, nokāš, pievieno 2 ēdamkarotes medus un dzer pa 1/2 glāzei 3-4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas elpošanas ceļu iekaisumu un gripas gadījumā.

Ālantes saknēs esošā polisaharīda inulīna dēļ tās dažkārt izmanto cukura diabētiķi.

Tautas medicīnā šo augu bez jau minētajām indikācijām vēl ieteic kuņģa un zarnu slimību gadījumā, lai samazinātu motoriku un sekretoro funkciju, aknu, žultspūšļa slimību, hemoroīdu, sāpīgu un neregulāru mēnešreižu gadījumā un kā asinstīrītāju un prettārpu līdzekli. Saknes izmanto arī ārīgi ādas niezes, ekzēmas, reimatisko sāpju gadījumā. Ziedes gatavo dažādās koncentrācijās, ņemot 1 daļu sakņu pulvera, ko sajauc ar 2 daļām ziedes pamatsastāvvielas: cūku taukiem, vazelīnu, lanolīnu vai zivju eļļu, vai arī gatavo tādējādi, ka ņem 1 daļu sakņu pulvera, pieliek 9 daļas cūku tauku un vāra ūdens peldē 1/2-1stundu, tad izkāš caur marli un iepilda stikla burkā lietošanai. Avicenna ālantes saknes lietoja pret sēžas nervu iekaisumu, locītavu sāpju gadījumā.

Bulgāru tautas medicīnā saknes lietotas kuņģa un zarnu sekrēcijas stimulēšanai, kā pretiekaisuma un atkrēpošanas līdzeklis gastroenterīta, kolīta un bronhīta gadījumā un pret neregulārām, sāpīgām mēnešreizēm. Bulgāru zinātnieki pierādījuši, ka ālantes sakņu preparāti labvēlīgi darbojas nieru, aknu slimību un hemoroīdu gadījumā, bet ārīgi noderīgi pret ādas niezi, izsitumiem, smaganu iekaisumu, novārījuma vai ziedes veidā. Iekšķīgi - lieto uzlējumu vai novārījumu, pulvera veidā. Bulgāri sakņu spirta izvilkumus lieto pret sirdsklauvēm, galvassāpēm, epilepsiju, garā klepus un priekšlaicīgu dzemdību novēršanai.

Vācieši ieteic ālantes saknes ēstgribas ierosai, gremošanas un vielmaiņas stimulēšanai un, ja ir daudz krēpu elpceļos, gļotu gremošanas orgānos, ieteic gatavot uzlējumu no 1 tējkarotes drogas uz 1 glāzi auksta vārīta ūdens, ļauj ievilkties 8-10 stundas, nokāš un izdzer vairākās reizēs vienā dienā.

Krievijas tautu medicīnā ālantes saknes bez tam vēl izmantotas kā asiņošanu apturošs, urīndzenošs, ēstgribu ierosinošs līdzeklis. Ārīgi lietotas ekzēmu, neirodermītu, kašķa un citu ādas slimību un brūču dziedināšanai.

Tautas medicīnā Ukrainā ālantes saknes izmantotas pret sāļu nogulsnēšanos - profilaktiski ieteic šādu dzērienu: 300 g ālantes sakņu aplej ar 3 l ūdens, vāra uz lēnas uguns emaljētā katlā 1-2 stundas, pēc tam vēl 30 minūtes sautē, tad ļauj atdzist, nokāš citā emaljētā traukā, pievieno 1 kg bišu medus, 100 g svaiga rauga, 250 ml 40% degvīna. Ļauj 3 dienas rūgt, nokāš, sapilda pudelēs un uzglabā ledusskapī. Dzer pa 50 ml 3 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas.

Tautas medicīnā gatavoto uzlējumu un novārījumu koncentrācija ir dažāda un svārstās no 1 tējkarotes sasmalcinātu sakņu līdz 2-3 ēdamkarotēm uz 1 glāzi ūdens, tāpēc arī novārījumus dzer pa 1 ēdamkarotei līdz 1/2-1/4 glāzes vienā reizē.

PS.Kā ārstniecības droga, saknes plaši lietotas viduslaikos augšējo elpošanas ceļu, plaušu, kuņģa slimību gadījumā un kā prettārpu līdzeklis. Senatnē saknes izmantotas arī kā garšviela, tās lietojuši senie grieķi un romieši, kā arī citas tautas.

 

Amoliņš, ārstniecības /melilotus officinalis/ - Amoliņi ir divgadīgi tauriņziežu dzimtas lakstaugi ar spēcīgu un garu mietsakni un labi sānzarojumiem. Stublājs 30-150 cm augsts. Lapas pamīšas, trīsstaraini saliktas, ar pielapēm, lapiņu mala zobaina, apakšdaļā gluda. Ziedi dzelteni, dzivdzimumu, nekārtni tauriņveida, sakopoti ķekaros. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis 3-4 mm gara kaila pāksts, ar 1-2 sēklām, nogatavojas augustā, septembrī. Bieži aug nezālienēs, grāvjos, vecās grantsbedrēs, laukos, pļavās, ceļmalās. Drogu vāc sausā laikā, augu pilnziedu periodā, nopļaujot līdz 30 cm garas lakstu galotnītes bez rupjām stublāja daļām. Lai žāvētu, izklāj 5-7 cm biezā slānī. Droga ir izžuvusi, kad stumbri liecot lūst. Pēc izžāvēšanas no lakstiem viegli nobirdina putekļus, tad atdala rupjās stublāja daļas. Lakstiem ir jābūt ar lapām, ziediem, negataviem augļiem, līdz 30 cm gariem. Lakstiem, lapām un augļiem jābūt zaļā krāsā, bet ziedu vainadziņiem jābūt dzelteniem. Smarža aromātiska / kumarīna /, garša rūgtena. Droga derīga 2 gadus. Tradicionālajā medicīnā šo drogu iekšķīgi lieto paretam, galvenokārt komplekso tēju sastāvā, bet tautas medicīnā lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi.Amoliņa ekstrakts darbojas kā biogēns stimulators. Kumarīns nomāc centrālo nervu sistēmu, darbojas kā pretkrampju, narkotizējošs līdzeklis. Amoliņa kumarīns paaugstina arī sistolisko arteriālo asinsspiedienu, uzlabo smadzeņu un perifēro asinsapgādi un asinsriti vēdera dobuma orgānos. Lielās devās kumarīns izraisa šķebināšanu, vemšanu, galvassāpes, paralizējoši iedarbojas uz gludo muskulatūru. Rekomendē kā pretkrampju līdzekļus stenokardijas un koronāro asinsvadu trombozes gadījumā. Kompleksās tējas, kuru sastāvā ārstniecības amoliņa laksti, ieteicamas reimatisma ārstešanai. Lakstu droga ietilpst mīkstinošās tējās ārīgai lietošanai sautējošās kompresēs, tā sekmē augoņu, iekaisumu uzsūkšanos, augoņu atvēršanos un strutu izdalīšanos, to lieto pret uzpampumiem, audzējiem, sacietējumiem, mastīta gadījumā, kā arī dažās atkrēpošanu veicinošās tējās. Uzlējumam ņem - 10 g /2 ēdamkarotes / sasmalcinātas drogas uz glāzi verdoša ūdens, vāra 15 minūtes ūdens peldē /vai tur termosā 4 stundas/, nokāš, atdzesē un dzer pa 1/3-1/2 glāzes 2-3 reizes dienā kā atkrēpošanas un pret iekaisuma līdzekli. Uzlējumu ledusskapī var saglabāt 2 dienas.

Tautas medicīnā bulgāri lakstu uzlējumu lieto iekšķīgi hronisku bronhītu gadījumā, pret sāpēm urīnpūslī un nierēs, migrēnas, kad ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens, klimaksa gadījumā.

Ārīgi to izmanto kompresēs, plāksteros kā mīkstinātāju un pretsāpju līdzekli, furunkulu, karbunkulu, strutainu brūču, vidusauss iekaisuma ar strutainiem izdalījumiem /uzlējums jāuzvāra/ ārstešanai.

Krievijā bez jau minētā, amoliņa lakstus vēl izmanto meteorisma gadījumā, bet ārīgi - apmazgājumiem, peldēs, kompresēs sastrutojumu, furunkulu, piena dziedzeru iekaisuma /mastītu/ un locītavu reimatisma gadījumā. Sasmalcinātas lapas un ziedus putriņas veidā liek uz audzējiem un brūču dziedināšanai. Ārste N. Kovaļeva ieteic lakstus kā antispastisku, pretsāpju, hipotensīvu līdzekli. Lieto hipertensijas, aterosklerozes gadījumā. Ukraiņu dziednieki M. un I Nosaļi ieteic amoliņa ziedus lietot mazās devās dažādās kompleksās krūšu tējās. Uzlējumu vai novārījumu gatavo no 30 g /4 ēdamkarotēm/ sasmalcinātu lakstu uz 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 1-2 stundas. Dzer pa vīna glāzei /50 ml/ vairākas reizes dienā krūšu slimību gadījumā. Verdošā ūdenī atmiekšķētus ziedus izmanto kompresēs uz "atsaldētiem augoņiem", lēni veidojošamies furunkuliem u. c. Ziedus kopā ar māllēpes ziediem un rudzupuķes ziediem vienādās daļās izmanto iekaisušu olnīcu dziedināšanai, dzerot novārījumu 6 reizes dienā 3-4 nedēļas. Novārījumam ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi verdoša ūdens. Ārstēšanās laikā jāaturas no dzimumdzīves.

 

Ancītis, parastais /Agrimonia eupatoria/ - Tas ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, ar raupjiem matiņiem, 80-90 cm augsts. Lapas nepāra plūksnotas, plūksnu skaits 5-10, tās ir gareni olveida vai eliptiskas, zobotu malu ar matiņiem, pielapes šķeltas. Ziedi dzelteni, 5-10 cm garos, skrajos ķekaros vai vārpās stublāja galotnē. Zied no jūnija līdz augustam. Augļi - riekstiņi ar kausmatiņiem augļa augšmalā. Ārējā dzeloņaino matiņu rinda atliekusies uz āru, ar to šis ancītis atšķiras no medicīnā nelietojamā spilvainā ancīša. Parastais ancītis nav bieži sastopams, tas aug mežmalās, krūmmalās, ceļmalās, vecainēs. Parastā ancīša lakstus ievāc sausā laikā, auga ziedēšanas sākumstadijā vai pilnziedu periodā, nogriežot lakstus ar lapām apmēram 25 cm virs auga pamata. Žāvē parastos apstākļos, izklātus 5-7 cm biezā irdenā slānī. Žāvēšanas laikā pārcilājot samaisa. Drogai jasaglabā dabiskā krāsa, garša rūgta, savelkoša, smarža vāja, vircota. Uzglabā audekla vai papīra maisos. Droga izžuvusi, ja lūst stublāji. Derīguma laiks nav noteikts.Latvijā šo augu izmanto tikai tautas medicīnā, bet dažās valstīs arī farmakopejā.

Lakstu aktīvās vielas darbojas kā maigi savelkoši, diurētiski līdzekļi, sekmē brūčaudu veidošanos. Britu farmakopejā droga tiek ieteikta šādos gadījumos: caureja bērniem, gļotains kolīts, pārmērīga urīna nesaturēšana, cistīts.

Ārīgi to lieto skalojumos akūta mutes dobuma, rīkles jēluma, hroniska aizdegunes iekaisuma /katara/ gadījumā. Kombinācijās ar kardamonu to lieto atoniskas dispepsijas, bet ar rabarbera sakni - kuņģa uz zarnu iekaisuma /gastroenterīta/ ārstēšanai.

Ancīša preparātus lieto 3 reizes dienā, sausu, sasmalcinātu lakstu uzlējumam vienas reizes devā ņem pa 2-4 g uz 1 glāzi ūdens; šķidrā ekstrakta /1:1 ar 25% spirtu/ deva ir 1-3 ml, tinktūras /1:5 ar 45% spirtu/ - 1-4ml.

Vācijā to ieteic lietot iekšķīgi un ārīgi angīnas, aizsmakuma, diabēta, kuņģa, aknu slimību ārstešanai un gremošanas veicināšanai, kā arī caurejas, aptaukošanās, saspiedumu, sastiepumu, krūtsgalu, lūpu, tūpļa ādas sāpīgu plaisu /ragadu/ un brūču dziedināšanai.

Francijā to ieteic lietot rīkles skalošanai angīnas, rīkles gala iekaisuma gadījumā, ņemot uz 1 l ūdens 100 g sasmalcinātas drogas, lēni vāra, līdz tilpums samazinās par trešdaļu, tad nokāš, pievieno bišu medu un skalo rīkli 5-6 reizes dienā.

Auga lapas - lieto migrēnas, kuņģa darbības traucējumu gadījumā. Lakstus lieto arī ārīgi - gatavo karstas kompreses pret audzējiem, kā arī kompreses pret izmežģījumiem, sastiepumiem, izmantojot šādu sastāvu: ņem vienādās daļās galda etiķi, kviešu sēnalas un ancīša lapas, nedaudz ūdens un vāra uz lēnas liesmas, līdz iegūst biezu masu, kuru liek uz iekaisuma vietas rītos un vakaros, līdz izveseļojas.

Bulgāru tautas medicīnā drogu lieto līdzīgi, bet vēl arī žultspūšļa akmeņu, reimatisma un caurejas gadījumā.

Ārīgi lieto deguna, ādas slimību, urīnpūšļa atonijas un urīna nesaturēšanas naktīs ārstēšanai.

Krievu tautas medicīnā to lieto līdzīgi un vēl pret plaušu slimībām, asiņošanu apturēšanai.

Piezīme! - Ancīša lakstu preparātus nelieto vēdera aizcietējumu gadījumā.

PS. - Parasto ancīti lietoja kā ārstniecības augu jau senajā Grieķijā, Romā pret acu slimībām, atmiņas zudumu, čūsku kodumiem. 15.-16 gs. ancīša laksti bija ļoti populāra droga.

 

Augstiņš,čemuru /Centaurium erythraea/ - Čemuru augstiņš ir viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs. stublājs taisns, četršķautņains, 10-45 augsts, augšdaļā dakšveidā zarojas. Lapas sēdošas, pretējas, ar 5 dzīsliņām stublāja vidusdaļā, iegareni eliptiskas, 1-2,5 cm garas, 0,3-0,8 cm platas, mala gluda. Ziedu nedaudz - divžuburoņos, kura centrā zieds ir gandrīz sēdošs, pārējie ir apmēram vienādā augstumā. Ziedi atveras tikai sausā, saulainā laikā. Pieziedlapas ir tuvu kausam. Ziedu vainags rožains, līdz 15mm garš. Zied - no jūlija līdz septembrim. Auglis - pogaļa ar daudz sēklām. Aug norās, pakalnos, krūmājos, pļavās. Augstiņu lakstus vāc auga ziedēšanas periodā, sausā laikā, nopļaujot vai nogriežot lakstus virs piezemes lapām. Augu nedrīkst izraut ar saknēm. Lakstus žāvē parastos apstākļos uz bēniņiem ar labu ventilāciju. Lakstu garums ir 10-30 cm, stublāja diametrs pie pamata līdz 2 mm. Smaržas nav, garša rūgta. Droga derīga 3 gadus.

Ierosina ēstgribu, uzlabo gremošanu, zarnu peristaltiku. Gatavo tējas, uzlējumu, šķidro ekstraktu. Lieto ēstgribas trūkuma, gremošanas traucējumu gadījumā, it sevišķi bērniem ar kuņģa un aknu vājumu. Kombinācijā ar vīgriezes lakstiem un altejas saknēm to lieto pret dispepsiju /gremošanas traucējumiem/, bet kopā ar diždadža saknēm - pret neirozu anoreksiju /ēstgribas trūkumu/, ar bārbeles lapām un krūzainās skābenes saknēm - dzeltes /icterus/ gadījumā. Augstiņa preparātus lieto 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Parasti ņem 1 tējkaroti sasmalcinātas drogas uz 1 glāzi ūdens vai arī 2-4 g .vienreizējā devā/ uz 1 glāzi ūdens, šķidrā ekstrakta /1:1 ar 25% spirtu/ deva ir 2-4 ml. Cits ieteikums uzlējumam: ņem 3g drogas uz 0,5l verdoša ūdens, ļauj ievilkties 10-15 minūtes, nokāš un dzer 1/2-1 stundu pirms ēšanas vairākas reizes dienā /dienas deva/. Var lietot arī smalki sasmalcinātu lakstu pulveri pa 1-2g vienā reizē, uzdzerot 1 glāzi ūdens. Lieto 3 reizes dienā.

Bulgāri ieteic - kā caurejas līdzekli, īpaši ja ir žagas, kuņģī nav skābes, ir aizcietējumi, uzkrājas gāzes, kā arī aknu slimniekiem, kad pietiekami neizdalās žults, ir anēmija, drudzis, diabēts.

Krievijā - augstiņu tēju vai uzlējumu ieteic pret vemšanu, kā prettārpu līdzekli, plaušu, aknu, žultspūšļa, nieru, mazasinības, malārijas, alkoholisma un sirds slimību gadījumā.

Vācu tautas medicīnā - augstiņu lakstu uzlējumu ieteic pret gastrītu ar paaugstinātu sālsskābes daudzumu kuņģa sulā, gastrītu, vēdera uzpūšanos, aizcietējumiem, drudžainu stāvokli, saistītu ar sliktu barības sagremošanu, mazasinību, kā spēcinošu, asinstīrītāju līdzekli ādas slimību gadījumā.

Ārīgi - lieto slikti dzīstošu brūču skalošanai.

M. un I. Nosaļi šo drogu ieteic hronisku zarnu darbības traucējumu gadījumā šādā maisījumā: asinszāles lakstus vienādās daļās ar augstiņa lakstiem, no maisījuma ņem 2-3 ēdamkarotes uz 0,5 l verdoša ūdens, tur termosā 3-4 stundas, nokāš un izdzer vienā dienā vairākās reizēs pirms ēšanas.

Gripas gadījumā ar paaugstinātu temperatūru ieteic: augstiņa lakstu, kumelītes ziedu, puplakša lapu maisījumu vienādās daļās, no maisījuma ņem 4 ēdamkarotes uz 3 glāzēm verdoša ūdens, tur termosā vai karstā krāsnī 3-4 stundas, nokāš un dzer pa 1 glāzei 3 reizes dienā.

Piesardzībai! - Lietojot augstiņa preparātus lielās devās, var izraisīt gremošanas traucējumus.

 

Meža avene /Rubus idaeus/ - Aveņu augļi satur organiskās skābes, askorbinskābi, pektīnvielas, karotīnu, B1, B2, PP, vitamīnu, minerālvielas, bet lapās ir vairāk askorbīnskābes, kā arī fragarīns, karotīns, flavonoīdi un citas aktīvas vielas. Aveņu augļus un lapas lieto kompleksās tējās pret saaukstēšanos, kā sviedrējošu un temperatūru pazeminošu līdzekli gripas, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu gadījumos.

 

Apinis /Humulus lupulus/ - Apiņa augļkopas satur ēteriskās eļļas, rūgtvielas, fenolsavienojumus, B grupas vitamīnus, C, E vitamīnu. Drogai ir nomierinoša, pretsāpju, baktericīda, pretiekaisuma spazmolītiska iedarbība, tādēļ apiņus lieto gan atsevišķi, gan kompleksu tēju sastāvā uzbudinājuma, bezmiega, neirožu mazināšanai, kā nomierinošu līdzekli klimaksa periodā.

 

Alveja - Savvaļā alvejas aug Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā, Madagaskarā un Arābijā. Šos kserofītu augus plaši kultivē arī Indostānas pussalā, Indijā, Filipīnās, Meksikā u.c. Pavisam alveju ģintī ir 180 sugu. Alvejas ir liliju dzimtas daudzgadīgi sukulenti augi ar sulīgām lapām, kuru malas ir dzeloņainas. Medicīnā no alveju lapām iegūst drogu - aloju. Tā ir no lapām iztecējusi un ar dažādām metodēm izžāvēta alveju sula. Tā kā literatūrā arī pašus augus sauc par alojām, lai nerastos neskaidrības starp lietojamo produktu un pašu augu, šinī rakstā ar nosaukumu aloja būs apzīmēta droga. Aloju kā ārstniecības preparātu cilvēki jau pazinuši apmēram pirms 3500 gadiem. To lietojuši senie ēģiptieši, indieši, arābi, kuri šo drogu ieviesuši Eiropas medicīnā. Adžārijā apmēram 40 h platībā kā viengadīgu kultūru audzē tautas medicīnā plaši pazīstamo kokveida alveju /Aloe arborescens Mill. var. natalensis Berg./. Mājās kā dekoratīvu augu dažviet audzē svītraino alveju / A.striatula Haw/ un citu sugu alvejas, kuras vasarā var stādīt arī ārā.

 

Benediktdadzis /Cnicus benedictus/ - ir divgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, apklāts ar lipīgiem dziedzermatiņiem, zarotu sakni. Stublājs pacils, gulošs vai taisns, zarojas no pašas saknes, ir 20-60 /70/ cm garš. Lapas rozetē ar kātiem, uz stublāja tās pamīšas, sēdošas, iegareni lancetiskas, dziļi plūksnoti šķeltas vai viļņveida, līdz 20 cm garas, apklātas ar lipīgiem matiņiem, apmale zobaina ar dzelonīšiem. Ziedi kurvīšos, zaru galos, kurus ietver augšlapas. Vairākrindu vīkallapas beidzas ar plūksnainu dzeloni, stobrveida ziedi dzelteni, kausmatiņi 2 rindās. Zied jūnijā, jūlijā. Augļi - brūni sēkleņi ar sarainu matkausu.

Benediktdadzis ir Dienvideiropas augs, Latvijā kultivēts pirms 2. pasaules kara. Drogai īsi pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumfāzē ievāc lakstu galotnītes ar ziediem un lapas. Žāvē parastos apstākļos. Uzglabā dubultos papīra maisos vai ar pergamentu izklātās aizvākotās kastēs. Drogas derīguma laiks nav noteikts. Satur kalciju, kāliju, magniju. Aktīvā viela knicīns darbojas kā tonizētājs, ierosina ēstgribu, uzlabo gremošanas orgānu darbību, tam ir pretmikrobu iedarbība, tas darbojas pret asiņošanu /antihemorāģiskā aktivitāte/, pret caureju, pret drudzi, veicina atkrēpošanu.

Britu farmakopejā norādīts, ka gastrīta gadījumā ar vēdera uzpūšanos, atkrēpotāju līdzekli bronhiālā katara gadījumā.

Ārīgi - gangrenozu un nesāpīgu čūlu dziedināšanai.

Kombinācijās ar vīgriezes lakstiem, ancīša lakstiem, retēja sakneņiem lieto pret caureju. Preparātus lieto 3 reizes dienā, uzlējumam vai novārijumam ņem 1,5-3g drogas uz 1 glāzi ūdens vienai devai; šķidrā ekstrakta /1:1 ar 25% spirtu/ deva ir 1,5-3 ml. Preparātus lieto 15-30 minūtes pirms ēšanas.

Gatavo uzlējumu no 1,5 tējkarotēm drogas uz 2 glāzēm verdoša ūdens, ko izdzer vairākās reizēs dienas laikā. Lieto gremošanas traucējumu, aknu, žultspūšļa slimību, aizcietējumu, kā arī zarnu kūtruma novēršanai pēc drudža slimībām, kuņģa un zarnu čūlām, hemoroīdiem, asinssastrēguma, mēnešreižu iztrūkuma, podagras gadījumā un kā spēcinātāju līdzekli nervu vājuma, mazasinības, histērijas, sirds vājuma un elpošanas ceļu iekaisuma, bronhīta, klepus, plaušu iekaisuma, astmas gadījumā.

Ārīgi - herpes, grūti dzīstošu brūču ārstešanai.

Drogai ir arī depresīva, kardiotoniska un pretiekaisuma darbība. Tautas medicīnā bulgāri šo drogu lieto nieru iekaisuma, drudža gadījumā. Uzlējumu gatavo no 1 tējkarotes sasmalcinātas drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15-20 minūtes un izdzer 2 reizēs pirms ēšanas.

Benediktdadža laksti kopā ar ancīša lakstiem ietilpst piemēram, Losapan pulverī, granulās, kurus lieto pret žultsakmeņiem, holecistīta, meteorisma un dažu aknu slimību ārstēšanai, bet tos nedrīkst lietot, ja ir smagi aknu funkciju traucējumi, žultsvadu aizsprostojums, zarnu samešanās.

Pārtikas rūpniecībā lakstus izmanto kā garšvielu alkoholisko dzērienu ražošanai.

Piesardzībai! - Benedikdadža drogas neieteic lietot grūtniecības laikā. Lielas devas var izraisīt šķebināšanu, vemšanu, vēdergraizes.

 

Bezgale, platlapu /Laserpitium latifolium/ - /cūkaste, govju zāle, rūgtā puķe/ ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ir 80-150 cm augsts, dziļi rievots, apakšdaļā ar cietiem matiņiem. Lapas pamīšas, vienkārt vai divkārt dalītas, plūksnas olveida, 3-10 cm garas, 2-6 cm platas, mala zobaina. Ziedi divdzimumu, balti, sakopoti saliktos 15-40 staru čemuros. Zied jūlijā, augustā. Bezgale Latvijā nav bieži sastopama, galvenokārt dienvidrietumu daļā, aug krūmājos, jauktos -priežu, ozolu, bērzu - mežos kaļķainās augsnēs, pauguru nogāzēs, upju ielejās.

Ievāc šā auga saknes, izrokot augu veģetācijas beigās. Saknes ir garas. No saknēm attīra augsni, nogriež paliekas, mazgā ūdenī. Šo drogu izmanto tikai tautas medicīnā.

Tautas medicīnā no saknēm gatavo izvilkumu degvīnā, ko lieto dažādu kuņģa slimību gadījumā. To ieteic kuņģa čūlas, sirds, aknu slimību, kā arī sastaipīšanās un sieviešu slimību gadījumos, pret zobu sāpēm, kā urīndzenošu līdzekli.

Ārīgi tinktūru izmanto ieberzējumiem muguras, locītavu sāpju gadījumā.

Pārtikas rūpniecībā saknes izmanto alkoholisko dzērienu, liķieru ražošanai.

 

Brūngalvīte, parastā /Prunella vulgaris/ - /zilgalvīte, zilbārde, cūkamols, caurā puķe/ ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarojas gandrīz no pamata, 10-30 cm augsts. Lapas pretējas, veselas, olveida vai lancetiskas, 2-6 cm garas, 0,5-2,5 cm platas, mala gluda. Ziedi divlūpaini, zili violeti, tumšzili vai iesārti, kauss violeti brūngans ar matiņiem. Ziedi sakopoti stublāja un zaru galos mieturos un veido pārtrauktu vārpveida ziedkopu, kuras pamatā ir olveida pieziedlapas. Zied no jūnija līdz septembrim. Augs sastopams bieži,aug pļavās, mežu laucēs, grāvmalās. Ievāc auga lakstus sausā laikā auga ziedēšanas sākumfāzē un žāvē parastos apstākļos. Iedarbība - savelkoša, brūces dziedinoša - stimulē rētaudu veidošanos, aptur iekšējo asiņošanu, nedaudz pazemina paaugstinātu asinsspiedienu. Paplašina asinsvadus, samazinot paaugstinātu asinsspiedienu.

Ķīnas medicīnā lakstus izmanto atsevišķi vai kopā ar meiteņu zeltpīpenītes ziediem drudža, galvassāpju, reiboņa gadījumā un kā mierinošu, pretiekaisuma līdzekli acu slimību gadījumā. Paraksta limfas dziedzeru palielināšanās gadījumā, īpaši kakla limfmezglu iekaisumu ārstēšanai.

Eiropas tautu medicīnā drogu izmanto brūču dziedināšanai, retāk iekšējo asiņošanu apturēšanai, kā arī skalojumos rīkles gala, mutes dobuma gļotādu iekaisumu dziedināšanai, sievietēm "balto ziedu", kā arī hemoroīdu gadījumā. Daži praktiķi ieteic izmantot auga lakstu tinktūras 1 tējkaroti, atšķaidītu ar 20 ml ūdens, mutes skalošanai. Arī novārījumu izmanto kakla un rīkles skalošanai 3 reizes dienā. Ziedi lieto ādas plaisu, skrambu, brūču, nobrāzumu, varikozo vēnu dziedināšanai.

Mūsu tautas medicīnā bez jau minētajām vainām lakstu uzlējumu, novārījumu vai kompleksās tējas, piemēram, brūngalvītes lakstus un ozola mizas vienādās daļās /ņem 1 tējkaroti šā maisījuma uz tasi ūdens un dzer 3 reizes dienā pa tasei/ lieto asins spļaušanas, karstumu, kuņģa čūlas gadījumā, arī pret iekšējām brūcēm, pat cukura diabēta gadījumā.

Svaigu lakstu sulu izmanto kakla sāpju remdināšanai, rīkles, mutes dobuma čūlu skalošanai, bet no ārpuses vienlaikus liek kompreses angīnas un pat difterijas gadījumā.

Tautas medicīnā arī mūsdienās brūngalvītes lakstus izmanto tāpat, kā tas darīts gadsimtiem ilgi. Kādā 1597. gada izdevumā rakstīts, ka "nav pasaulē labāka brūču dziedināšanas līdzekļa kā zilgalvīte". Savukārt 1735. gadā rakstos minēts, ka "tā dziedina iekšķīgās un ārējās brūces, novērš traucējumu aknās, žultspūslī un tamdēļ ir labs līdzeklis pret dzelti.

 

Brūnvālīte, ārstniecības /Sanguisorba officinalis/- Ārstniecības brūnvālīte ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs ir stāvs vai pacils, dobs, 20-100 cm augsts, ar nedaudziem zariem, kails. Lapas pamīšas, nepāra plūksnoti saliktas, piezemes lapas ar kātiem, stumbra lapas sīkas, sēdošas, atsevišķas lapiņas gareni olveida. Ziedi - divdzimumu, sakopoti īsās, blīvās vārpās zaru galos. Vainaglapu nav, kauslapas sarkanbrūnas, pieziedlapas garākas par sēklotni. Zied no jūnija līdz augustam. Latvijā savvaļā brūnvālītes sastop reti /Rucavā, Babītē, Ķekavā/, bet tās var kultivēt. Latvijā augs ir aizsargājamo sarakstā.

Drogai ievāc sakneņus ar saknēm augļu nogatavošanās laikā augustā, septembrī, izrokot vai uzarot sakņu sistēmu, nogriež virszemes daļas, ievieto grozos un mazgā ūdenī. Sagriež līdz 20 cm garos gabalos un žāvē plānā slānī.Lieto gan iekšķīgi gan ārīgi. Lieto čūlaina kolīta un citu slimību ārstēšanai, kas saistītas ar asiņošanu /plaušu, nemenstruālās dzemdes asiņošanas / gadījumā. Lieto kopā arī ar retēja sakneņiem caurejas, asiņošanas apturēšanai. Preparātus lieto 3 reizes dienā. Ir norādes, ka brūnvālītes novārījumu un un šķidro ekstraktu vēl lieto holecistīta, hroniskas dizentērijas, trihomonu invāzijas, kuņģa un zarnu infekciju gadījumā.

Ārīgi - lieto kā pretiekaisuma līdzekli mutes dobuma gļotādu, nobrāzumu, smaganu, rīkles iekaisuma ārstēšanai un brūču dziedināšanai, galvenokārt skalojumos un kompresēs.

Terapeitiskās devās preparāti neizraisa ievērojamas blakusparādības. Novārījumu gatavo, ņemot 6 g /2 ēdamkarotes/ sasmalcinātas drogas uz 1 glāzi ūdens, vāra ūdens peldē 30 minūtes, ļauj ievilkties 10 minūtes, nokāš un dzer pa 1 ēdamkarotei 5-6 reizes dienā pēc ēšanas kā savelkošu, asiņošanu apturošu līdzekli. Šķidro ekstraktu /1:1 ar 70% spirtu/ dzer pa 30-50 pilieniem 3-4 reizes dienā.

 

Bērzs /Betula pendula/ - No bērziem ievāc pumpurus, lapas, sulus, mizu, koksni un čagu jeb melno bērza piepi. Bērza lapās ir ēteriskā eļļa, miecvielas, flavonoīdi, vitamīni, minerālvielas. Šo biogēno vielu kompleksam ir diurētiskas, antiseptiskas, žults dzenošas un gāzu novadošas īpašības.

 

Baldriāns, ārstniecības /Valeriana officinalis/ - Baldriāna aktīvajām vielām ( ēteriskā eļļa, valerīnskābe, alkoloīdi, holīns un citas vielas ) ir izteikta nomierinoša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu un asinsrites sistēmu. Drogu izmanto gan pret bezmiegu, galvassāpēm, spazmām un krampjiem, gan žults un kuņģa - zarnu trakta darbības veicināšanai. Baldriānu nevajag lietot ilgstoši un pārdozēt, jo var rasties nomākts garastāvoklis, šķebināšana un citas nepatīkamas blakusparādības.

 

Cigoriņš, parastais /Cichorium intybus/

 

Daglītis, parastais /Echium vulgare/

 

Dievkociņš /Artemisia abrothanum/

 

Driģene, melnā /Hyoscyamus niger/

 

Dzeltenā kaķpēdiņa /Helichrysum arenarium/ - Dzeltenās kaķpēdiņas ziedi satur flavonus, flavonglikozīdus, askorbīnskābi, ēteriskās eļļas un citas aktīvās vielas, kas novērš gludās muskulatūrās spazmas, veicina žults sekrēciju, regulē žults saturu, pastiprina žultspūšļa tonusu. Drogu lieto komplekso tēju sastāvā kā vieglu nomierinošu un sāpes mazinošu līdzekli kuņģa darbības traucējumu gadījumā, vielmaiņas uzlabošanai un diurēzes veicināšanai.

 

Efejas /Hedera/ -

 

Ehinācijas /Echinacea/

 

Fenhelis, parastais /Foeniculum vulgare/ - Parastais fenhelis jeb aptiekas dille savvaļā pie mums nav sastopams, bet to audzē kā viengadīgu kultūraugu. Kā drogu izmanto fenheļa augļus, kas satur 4 - 6% ēteriskās eļļas, cukurus, minerālvielas un citas aktīvās vielas. Šo vielu kompleksam ir spazmolītiska un gāzu novadoša darbība, kā arī atkrēpošanu veicinoša, pretiekaisuma, žultsdzenoša un nedaudz antibakteriāla darbība.

 

Griķi /Fagopyrum/ -

 

Grīslis, smilts /Carex arenaria/ -

 

Islandes ķērpis /Cetraria islandica/ - Islandes ķērpja lapoņi satur dažādus polisaharīdus, ķērpja skābes, olbaltumvielas, B grupas vitamīnus, askorbīnskābi, lipīdus, karotinoīdus, minerālvielas. Šo aktīvo vielu kompleksam ir baktericīdas, antiseptiskas, mīkstinošas, brūces dziedinošas un organismu spēcinošas īpašības. Šīs īpašības izmanto tējās augšējo elpošanas ceļu slimību, pneimonijas ārstēšanai.

 

Izops, ārstniecības /Hyssopus officinalis/

 

Kalme / Acorus calamus/ - Kalmes sakneņu ēteriskā eļļa un rūgtvielas kairinoši iedarbojas uz garšas receptoriem, veicinot apetīti un kuņģa sulas izdalīšanos. Kalme mazina sāpes, novērš gremošanas traucējumus, kas saistīti ar pazeminātu skābes saturu kuņģa sulā, palīdz pret gāzu uzkrāšanos.

 
A thing of beauty is a joy forever.

Krūklis /Frangula alnus/ - Kā drogu izmanto krūkļa mizu. Tā satur antraglikozīdus, kas aiztur šķidruma uzsūkšanos resnajā zarnā un rada vēdera izejas mīkstinošu efektu. Vēdera izeju uzlabojošo un asiņošanu apturošu darbību izmanto arī hemoroīdu ārstēšanai. Krūkļa mizu nav ieteicams lietot ilgstoši, jo var rasties organisma pierašana.

 
A thing of beauty is a joy forever.

Koriandrs / Coriandrum sativum/ - Savvaļā koriandrs ir sastopams Eiropas dienvidu valstīs un Dienvidāzijā, bet pie mums koriandru audzē kā garšaugu un ārstniecības augu. Koriandra augļiem ir patīkama smarža un īpatnēja garša. Tie satur ēterisko eļļu, pektīnvielas, eļļu un citas sastāvdaļas. Koriandra augļi veicina gremošanu un žults izdalīšanos, novērš rūgšanas procesus un gāzu uzkrāšanos zarnās.

 

Kasija jeb Senna /Cassia angustifolia/ - Sennas lapu galvenie glikozīdi - sennozīdi un sennoīdi iedarbojas kā caurejas līdzekļi. Iedarbība sākas tad, kad antraglikozīdi sašķeļas un nonāk saskarē ar resnās zarnas epitēliju, t.i. 6 - 8 stundas pēc lietošanas. Sennas lapas lieto gan atsevišķi, gan komplekso tēju sastāvā.

 

Kaķumētra, parastā jeb īstā /Nepeta cataria/

 

Kāpnīte, zilā /Polemonium caeruleum/

 

Krastkaņepe, lielā /Eupatorium cannabinum/ -

 

Kreimene, parastā /Convallaria majalis/ -

 

Kumeļpēda, parastā /Asarum europaeum/ -

 

Ķimene /Carum carvi/ - Ķimenes augļus lieto gremošanas orgānu darbības uzlabošanai un pret vēdera uzpūšanos, jo tie stimulē aknu darbību, pastiprina kuņģa un zarnu trakta darbību, samazina gāzu uzkrāšanos zarnās. Ķimenes lieto arī laktācijas stimulēšanai bērna zīdīšanas laikā.

 

Lakacis, ārstniecības /Pulmonoria obscura/ -

 

Lielā nātre /Urtica dioica/ - Drogai izmanto lielās nātres lapas. Tās satur flavonoīdus, piemēram, rutīnu, kā arī histamīnu, holīnu, karotinoīdus, C, K, B1, B2 vitamīnu, minerālvielas. Pateicoties šīm biogēni aktīvajām vielām, nātres lapas mazina iekaisumu, ietekmē vispārējo vielmaiņu un normalizē lipīdu vielmaiņu, veicina žults veidošanos un izdalīšanos, kā arī aptur asiņošanu, sašaurina asinsvadus.

 

Lakrica /Glycyrrhiza glabra/ - Lakricas ir daudzgadīgi lakstaugi ar labi attīstītu sakņu sistēmu, kas savvaļā ir izplatītas Dienvideiropā, Vidusāzijā, Kaukāzā, bet audzēt tās var arī pie mums. Lakricas saknēs ir atrasti saponīni, flavonoīdi un citas aktīvas vielas, kam piemīt atkrēpošanu veicinoša un pretiekaisuma darbība. Drogai ir arī urīndzenošas, spazmolītiskas un anestezējošas īpašības, tādēļ lakricas saknes drogu izmanto dažādu komplekso tēju sastāvā.

 

Liepas /Tillia cordata/ - Visiem ļoti labi pazīstama ir no liepu iegūstamā droga - liepu ziedi. Liepu ziedu droga satur samērā daudz polisaharīdus - gļotvielas, flavonoīdus, saponīnus, kas palīdz augšējo elpošanas ceļu iekaisumu gadījumos, darbojas nomierinoši, sviedrējoši un diurētiski. Droga satur arī ēterisko eļļu un citas vielas, kas piešķir ziediem patīkamu aromātu.

 

Lavanda, šaurlapu /Lavandula angustifolia/

 

Lins, sējas /Linum usitatissimum/

 

Lupstājs, ārstniecības /Levisticum officinale/ -

 

Melisa /Melissa officinalis -Melisas drogai ievāc lapas un galotnes. Melisa satur ēterisko eļļu, miecvielas, askorbīnskābi, minerālvielas, augam un drogai piemīt raksturīga citrona smarža. Aktīvo vielu kompleksam ir daudzveidīga iedarbība. Tas novērš spazmas, nomierina, atslābina nervu sistēmu, pazemina arteriālo asinsspiedienu, mazina sāpes un veicina gāzu izvadīšanu no organisma.

 
A thing of beauty is a joy forever.

Melnais plūškoks /Sambucus nigra/ - Drogai izmanto melnā plūškoka ziedus, kas satur glikozīdu sambunigrīnu, flavonoīdus, ēterisko eļļu, organiskās skābes, citas aktīvās vielas. Plūškoka ziedus lieto komplekso tēju sastāvā gripas, saaukstēšanās, plaušu un sirds slimību izraisītu tūsku gadījumos. Tie paaugstina organisma aizsargspējas pret vīrusu izraisītām infekcijām.

 
A thing of beauty is a joy forever.

Māllēpe /Tussilago farfara/ - Māllēpes drogai ievāc ziedus un lapas. Aktīvo vielu komplekss novērš iekaisumu, sekmē krēpu sašķidrināšanos un izdalīšanos akūta elpceļu iekaisuma gadījumā, atvieglo atklepošanu, novērš kairinājumu, mazina klepu un tā lēkmes naktīs.

 
A thing of beauty is a joy forever.

Madaras /Galium/ -

 
A thing of beauty is a joy forever.

Mārdadzis, īstais /Silybum marianum/ -

 
A thing of beauty is a joy forever.

Matuzāle, ārstniecības /Fumaria officinalis/ -

 
A thing of beauty is a joy forever.

Matuzāle, ārstniecības /Fumaria officinalis/ -

 
A thing of beauty is a joy forever.

Mugurenes /Polygonatum/ -

 

Miltene /Arctostaphylos uva-ursi/ - Miltenes lapās atrodas arbutīns, kas organismā sašķeļas un veidojas dezinficējoša viela hidrohinons. Pateicoties tam, miltenes lapas lieto urīnpūšļa, urīnvadu un nieru iekaisumu ārstēšanai. Tās lieto arī dažādu komplekso tēju sastāvā.

 
A thing of beauty is a joy forever.

Mellene /Vaccinium myrtillus/ - Drogai izmanto melleņu ogas un lapas. Melleņu ogas lieto gremošanas trakta darbības traucējumu gadījumā, pret caureju, rūgšanas procesiem, gāzu uzkrāšanos zarnās. Melleņu lapas samazina cukura daudzumu asinīs, tādēļ to iesaka lietot cukura diabēta slimniekiem.

 

Mārsili /Thymus serpyilum, Thymus vulgaris/ - Mazais mārsils /Thymus serpyilum/ pie mums ir bieži sastopams savvaļā smilšainās, saulainās vietās. Parastais timiāns /Thymus vulgaris/ savvaļā ir sastopams Spānijā un Francijas dienvidos, bet citur tas tiek kultivēts kā ārstniecības augs un garšaugs. Mārsilu laksti satur ēterisko eļļu, kuras aktīvajām vielām piemīt atkrēpošanu veicinoša, spazmolītiska un pretiekaisuma darbība, tādēļ to izmanto dažādu komplekso tēju sastāvā.

 

Melnsakne - Tautas medicīnas zinātāji teic, ka melnsakne līdzot pat pret vēzi vai audzēju. Tā ir tieva, gara saknīte kā pirkstiņš, kura ēdot šķiet nedaudz eļļaina. Tikko notīrīta melnsakne ir krēmbaltā krāsā, bet, brīdi saskaroties ar gaisu, saknes virskārta strauji melnē. Saknes var ēst svaigas.

 

Naktssvece, divgadīgā /Oenothera biennis/ -

 

Naudulis, tīruma /Thlaspi arvense/ -

 

Noraga, klinšu /Pimpinella saxifraga/ -

 

Parastā priede /Pinus silvestris/ - Agri pavasarī drogai ievāc priežu pumpurus. Tie satur ēterisko eļļu, rūgtvielas, flavonoīdus,karotīnu, askorbīnskābi, minerālvielas. Priežu ēteriskā eļļa iedarbojas kairinoši. Tai piemīt izteikta pretiekaisuma, baktericīda, bronholītiska, diurētiska, pretsāpju, gremošanu stimulējoša un žultsdzenoša darbība. Kompleksās tējās lieto saaukstēšanās slimību, augšējo elpošanas ceļu, bronhītu gadījumā.

 

Parastais paeglis /Juniperus communis/ - Parastā paegļa jeb kadiķa čiekurogas satur līdz 2% ēteriskās eļļas, invertcukuru, miecvielas, sveķus un citas aktīvas vielas. Drogu lieto urīnceļu iekaisumu, nierakmeņu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu gadījumā, kā arī gremošanas veicināšanai.

 

Parastā pupiņa /Phaseolus vulgaris/ - Pupiņu pākstis satur flavonoīdus, betaīnu, holīnu, vairākas aminoskābes, askorbīnskābi, minerālvielas. Šo aktīvo vielu komplekss samazina cukura līmeni asinīs, tam ir urīndzenoša un pretiekaisuma darbība.

 

Panātre, baltā /Lamium album/ -

 

Pātaine, ārstniecības /Betonica officinalis syn. Stachys officinalis/ -

 

Plikstiņš, parastais /Capsaella bursa-pastoris/ -

 

Piparmētra /Mentha piperita/ - Piparmētra ir kultūraugs, ko audzē kā ārstniecības un garšaugu. Piparmētras lapas satur ļoti bagātīgu aktīvo vielu kompleksu, tādēļ arī iedarbība ir daudzveidīga. Tām piemīt spazmolītiska, antiseptiska un nomierinoša iedarbība, tās uzlabo asinsriti kapilāros, paplašina sirds asinsvadus, kā arī novērš kuņģa un zarnu darbības traucējumus, gāzu uzkrāšanos, vemšanu, veicina žults sekrēciju.

 
A thing of beauty is a joy forever.

Pelašķis /Achillea millefolium/ - Drogas iegūšanai ievāc pelašķa ziedkopas vai lakstus ( līdz 15 cm auga galotnes ar ziedkopām ). Pareizi sagatavota pelašķa droga satur ēterisko eļļu, flavonoīdus, miecvielas, K vitamīnu un citas aktīvās sastāvdaļas. Tā rosina apetīti un gremošanas sulas izdalīšanos, novērš spazmas un gāzu uzkrāšanos, aptur asiņošanu, veicina brūču dzīšanu, darbojas kā pretiekaisuma, baktericīds un antialerģisks līdzeklis.

 

Puplaksis /Menyanthes trifoliata/ - Trejlapu puplaksis pie mums ir bieži sastopams slapjās, purvainās vietās. Drogai izmanto puplakša lapas, kas satur rūgtvielas, glikozīdus, flavonoīdus, miecvielas un citas aktīvās vielas. Šo aktīvo vielu kompleksam raksturīga ļoti rūgta garša, tas rosina apetīti, stimulē gremošanas sulas un žults sekrēciju, zarnu peristaltiku, tam ir urīndzenoša, viegla caureju radoša un nomierinoša darbība.

 

Raudene /Origanum vulgare/ - Raudenes laksti satur ēterisko eļļu, kuras sastāvā ir fenoli timols, karvakrols, cimols; flavonoīdi, miecvielas, askorbīnskābe un citas aktīvās vielas. Drogu lieto gremošanas orgānu darbības un bronhu dziedzeru stimulēšanai, zarnu peristaltikas un diurēzes veicināšanai.

 

Rasaskrēsliņš, parastais /Alchemilla vulgaris sensu lato/

 

Raudene, parastā /Origanum vulgare/

 

Rudzupuķe, parastā /Centaurea cyanus/

 

Rūta, smaržīgā /Ruta graveolens/

 

Salvija, ārstniecības /Salvia officinalis/

 

Sētložņu, efeju/Glechoma hederacea/

 

Skābenes /Rumex/

 

Sunītis, trejdaivu /Bidens tripartita/

 

Trūkumzālīte, kailā /Herniaria glabra/

 

Ugunspuķe, šaurlapu /Chamaenerion angustifoliujm/

 

Uzpirkstītes /Digitalis/

 

Vārpata, ložņu /Elytrigia repens syn. Agropyron repens/

 

Vējmietiņš, vītolu /Lythrym salicaria/

 

Velnābols, parastais /Datura stramonium/

 

Vēršmēle, ārstniecības /Anchusa officinalis/

 
A thing of beauty is a joy forever.

Vībotne /Artemisia vulgaris/ - Vībotņu lakstu aktīvās vielas ierosina ēstgribu, stimulē gremošanas trakta dziedzeru sekrēciju, darbojas nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu.

 

Zeltpīpenīte, meiteņu jeb jaunavīgā /Pyrethrum parthenium/

 

Ziepjusakne, ārstniecības /Saponaria officinalis/

 

Žibulītis, stāvais /Euphrasia stricta/